Efektīvākam un videi draudzīgākam transportam

Latvijas Loģistikas Asociācija (LLA) kopā ar 14 Eiropas partneriem no Vācijas, Beļģijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas un Lietuvas piedalījās kombinētā transporta (KT) attīstībai Baltijas jūras valstīs veltītā projektā COMBINE https://www.combine-project.com/en, ko finansē ES Interreg Baltijas jūras reģiona programma.

COMBINE mērķis bija veicināt KT īpatsvara pieaugumu, lai padarītu transportu efektīvāku un videi draudzīgāku, un ar visaptverošu pieeju stiprināt un optimizēt visu transporta ķēdi: garāko pārvadājumu posmu, pārkraušanu terminālos un sākuma/beigu posmu.

Kombinētais pārvadājums: kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā. Kombinētā pārvadājuma ietvaros brauciena sākuma (beigu) posmu veic pa autoceļu starp kravas iekraušanas (izkraušanas) vietu un tuvāko kravas iekraušanai (izkraušanai) piemēroto dzelzceļa staciju vai rādiusā, kas nepārsniedz 150 kilometrus taisnā līnijā no iekšējo ūdensceļu ostas vai jūras ostas, kur kravu iekrauj (izkrauj).

Avots: Autopārvadājumu likums.

Kombinētā transporta priekšrocības un ieguvumi

  • Biznesa priekšrocības:

    • Drīkst pārvadāt par četrām tonnām smagākas kravas (44t).

      Drīkst pārvadāt par četrām tonnām smagākas kravas (44t).

    • Nav jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva (vinjete).

      Nav jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva (vinjete).

    • Nav jārēķinās ar aizliegumu braukt konkrētos laikos vai dienās, un ir droši paredzams pārvadājumu laiks.

      Nav jārēķinās ar aizliegumu braukt konkrētos laikos vai dienās, un ir droši paredzams pārvadājumu laiks.

  • Ekonomiskie ieguvumi:

    • Zemākas izmaksas uz masas vienību.

      Zemākas izmaksas uz masas vienību.

    • Mazāki sastrēgumi uz ceļiem.

      Mazāki sastrēgumi uz ceļiem.

    • CO emisijas apjomi ir līdz pat 70% zemāki nekā tālsatiksmes autotransporta pārvadājumos.

      CO emisijas apjomi ir līdz pat 70% zemāki nekā tālsatiksmes autotransporta pārvadājumos.

    • Augstāka pārvadājumu drošība.

      Augstāka pārvadājumu drošība.

    • Ekonomiska dažādu transporta veidu izmantošana.

      Ekonomiska dažādu transporta veidu izmantošana.

  • Tiešās priekšrocības klientiem:

    • Zemākas darbaspēka izmaksas.

      Zemākas darbaspēka izmaksas.

    • Augstāka konkurētspēja.

      Augstāka konkurētspēja.

    • Degvielas ietaupījums.

      Degvielas ietaupījums.

    • Mazāks tehnikas nolietojums.

      Mazāks tehnikas nolietojums.

Avots: Eiropas nozares KT asociācijas UIRR, SGKV

Latvijas gadījumā svarīgs KT ieguvums – katrs jauns pārvadājums ir pienesums rūkošo dzelzceļa kravu apjomu laikā: - 41,9% līdz 24,1 milj. t 2020. gadā.

Avots: Satiksmes ministrija

KT skaitļos

KT skaitļos

Laika posmā no 2010. gada līdz 2019. gadam 28 ES valstīs nav notikušas radikālas izmaiņas transporta veidu īpatsvarā kravu pārvadājumu jomā. Autopārvadājumu īpatsvars auga no 75,7% līdz 77,4%, dzelzceļa pārvadājumu īpatsvars samazinājās no 17,4% līdz 17% (ir potenciāls pieaugumam), bet iekžemes ūdensceļu pārvadājumu īpatsvars saruka no 6,9% līdz 5,6%. Transporta veidu īpatsvars valstu starpā gan būtiski atšķiras. Piemēram, dzelzceļa pārvadājumu īpatsvars Īrijā 2019. gadā bija 0,6%, bet Latvijā 73,6%, kas ir augstākais rādītājs. Ziemeļaustrumeiropā tas ir augstāks nekā citviet ES, lielākoties pārsniedzot 25%.

Savukārt intermodālie pārvadājumi pa dzelzceļu* pēdējā desmitgadē tonnkilomeru izteiksmē ir pieauguši teju par 35%. Intermodālo pārvadājumu apjomi kopējo dzelzceļa pārvadājumu apjomā pa valstīm būtiski atšķiras. Piemēram, 2018. gadā Baltijas valstīs tie bija tikai 1%, 2% un 3% (attiecīgi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā), kamēr Grieķijā 73%, Spānijā un Portugālē 55%, Dānijā 34%, bet Vācijā 29%. Intermodālo pārvadājumu īpatsvara pieaugums kopējo dzelzceļa pārvadājumu apjomā laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam īpaši audzis Grieķijā (+30%) un Dānijā (+23%).

BSL Transportation analītiķi lēš, ka Eiropas KT tirgus laika posmā no 2019. gada līdz 2025. gadam pieaugs par 31,9%, bet no 2019. gada līdz 2030. gadam par 65,4%.

BSL Transportation analītiķi lēš, ka Eiropas KT tirgus laika posmā no 2019. gada līdz 2025. gadam pieaugs par 31,9%, bet no 2019. gada līdz 2030. gadam par 65,4%.

*Multimodāli preču pārvadājumi vienā un tajā pašā intermodālajā transporta vienībā (konteiners, puspiekabe, maināmā virsbūve) ar dažāda veida transportu bez preču pārkraušanas, kad tiek mainīts transporta veids.

Avots: UIRR

Kravu pārvirzīšana uz dzelzceļu

Lai veicinātu straujāku kravu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu, iesaistītajām pusēm nepieciešama aktīva rīcība dažādās jomās.

Dzelzceļa uzņēmumiem:

  • restrukturizācija un modernizācija;
  • pakalpojuma kvalitāte, elastība un vienkāršība;
  • automatizācija, lietotājiem draudzīgākas saskarnes;
  • ārkārtas situāciju pārvaldība;
  • aktīvu standartizācija.

Infrastruktūras pārvaldītājiem:

  • Augstas kvalitātes infrastruktūra;
  • Tīkla pieejamība;
  • Vienkārša un inovatīva vilcienu ekspluatācija.

Politikas veidotājiem:

  • Ārējo izmaksu internalizācija;
  • Piekļuves maksas samazināšana;
  • Izmaksu samazināšana;
  • T. s. pēdējās jūdzes vislabākās infrastruktūras stimulēšana un uzturēšana;
  • Inovāciju atbalstīšana;
  • Operacionālā un tehniskā savietojamība.

Avots: BSL Transportation, 30by2030, DB Cargo, UIRR

KT atbalsta programmas

ES, tostarp Baltijas jūras reģionā valsts atbalsts KT būtiski atšķiras. Piemēram, Latvijā vienīgais nefinanšu atbalsts KT ir atļauja intermodālajos pārvadājumos iesaistītajiem transportlīdzekļu sastāviem, kas pārvadā konteinerus vai maināmās virsbūves, būt līdz 4 tonnām smagākiem, 5 cm platākiem un 15 cm garākiem kā citiem transportlīdzekļu sastāviem. Līdzīgi KT parametri ir arī citās valstīs, izņemot Zviedriju, kur transportlīdzekļu sastāvi pie zināmiem nosacījumiem/konkrētiem ceļiem drīkst sasniegt 25,25 m un 74 t, bet Somijā 34,5 m un 76 t.

Arī finanšu atbalsta jomā Latvijā līdz COMBINE projekta īstenošanai bija viena pozīcija – ja kravas automobilis vai piekabe (puspiekabe) piedalījusies kombinētajā pārvadājumā pa dzelzceļu Latvijas teritorijā, tad transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par šādiem transportlīdzekļiem atmaksājams proporcionāli dienām, kas pavadītas kombinētajā pārvadājumā pa dzelzceļu Latvijas teritorijā. Tā kā tālāk aprakstītā LLA pilotprojekta u. c. tajā iesaistīto pušu aktivitātes rezultātā paredzama KT pakalpojumu attīstība Latvijā, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs LatRailNet no 2021. gada aprīļa noteicis īpašu infrastruktūras maksas lielumu jaunizveidotajam kontreileru (puspiekabes uz dzelzceļa platformām) kravu pārvadājumu tirgus segmentam.

Savukārt citviet, piemēram, Zviedrijā un Dānijā ir kompensācijas/tiešās dotācijas KT (par km, procesu un tehnoloģiju atbalstam). Dāņi arī iegulda dzelzceļa termināļu, tostarp ostās, modernizēšanā. Vācijā cita starpā ir tiešās dotācijas KT termināļu infrastruktūrai. Polijā KT pieejamas dzelzceļa infrastruktūras pieejas maksas atlaides, un arī tiešās dotācijas TEN-T tīkla un multimodālā transporta attīstībai.

Avots: COMBINE

LLA Pilotprojekts

COMBINE projekta ietvaros LLA ar partneriem, tostarp globālo loģistikas kompāniju Schenker un LDz Loģistika, īstenoja testa braucienu: puspiekabe uz platformas pa dzelzceļa infrastruktūru no Maskavas sasniedza Liepājas ostu un tika tālāk ar zviedru kuģniecības Stena Line prāmi tika nogādāta uz Trāvemindi Vācijā, kur atkal tika uzcelta uz dzelceļa platformas.

Pilotprojektā tika izmantota Krievijas kolēģu (Pirmais Federālais kontreileru operators jeb Первый федеральный контрейлерный оператор) izdomāta un platsliežu (1520 mm) dzelzceļa sistēmā sertificēta platforma ar metāla grozu, ar ko visparastākais ostas pacēlājs iekrauj visparastāko puspiekabi šajā jaunajā dzelzceļa platformā.

Pilotprojekta rādītāji:

  • izmaksas – 1250 EUR;
  • laiks – piecas dienas;
  • esošo pārvadājumu ietvaros atsevišķa platforma ar puspiekabi var veikt ceļu no Maskavas līdz Liepājai 4–6 dienu laikā; regulāra konteinervilciena gadījumā tam būtu nepieciešamas 50–55 stundas un vēl 27 stundas ar prāmi līdz Trāvemindei.

Viens no pilotprojekta rezultātiem – Latvijas dzelzceļš 2021. gada maijā sāka piedāvā jaunu pakalpojumu Zaļā pārmija, kas ietver regulārus automašīnu puspiekabju pārvadājumus pa dzelzceļu.